{"id":4967,"date":"2026-10-10T20:02:31","date_gmt":"2026-10-10T17:02:31","guid":{"rendered":"https:\/\/www.psihodrama.lv\/?p=4967"},"modified":"2026-10-10T20:07:44","modified_gmt":"2026-10-10T17:07:44","slug":"ka-psihodrama-palidz","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/psihodrama.lv\/lv\/ka-psihodrama-palidz\/","title":{"rendered":"K\u0101 psihodr\u0101ma pal\u012bdz?"},"content":{"rendered":"<p>&nbsp;<\/p>\n<p data-pm-slice=\"1 3 []\"><em>Kas psihodr\u0101mas proces\u0101 veicina psiholo\u0123iskas p\u0101rmai\u0146as?<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Cilv\u0113ka psiholo\u0123isk\u0101 pieredze neveidojas tikai dom\u0101s. T\u0101 ietver emocijas, \u0137ermenisk\u0101s reakcijas, atmi\u0146as, attiec\u012bbas ar citiem cilv\u0113kiem un soci\u0101lo vidi, kur\u0101 dz\u012bvojam. M\u016bsu pieredzi ietekm\u0113 \u0123imen\u0113 apg\u016btie attiec\u012bbu mode\u013ci, soci\u0101l\u0101s lomas, noz\u012bm\u012bgi dz\u012bves notikumi un veidi, k\u0101 esam iem\u0101c\u012bju\u0161ies rea\u0123\u0113t uz sare\u017e\u0123\u012bt\u0101m situ\u0101cij\u0101m. Psihodr\u0101mas pamat\u0101 ir izpratne par cilv\u0113ku k\u0101 vienotu, attiec\u012bb\u0101s past\u0101vo\u0161u b\u016btni. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no pieej\u0101m, kur\u0101s psiholo\u0123isk\u0101 pieredze galvenok\u0101rt tiek p\u0113t\u012bta sarun\u0101, psihodr\u0101ma pied\u0101v\u0101 iesp\u0113ju \u0161o pieredzi izzin\u0101t darb\u012bb\u0101. Cilv\u0113ks var ne tikai past\u0101st\u012bt par noz\u012bm\u012bgu notikumu, bet ar\u012b atveidot situ\u0101ciju, ie\u0146emt da\u017e\u0101das lomas, izp\u0113t\u012bt savas emocion\u0101l\u0101s reakcijas un izm\u0113\u0123in\u0101t jaunus r\u012bc\u012bbas veidus.\u00a0Ta\u010du kas \u0161aj\u0101 proces\u0101 ir pal\u012bdzo\u0161s? Vai p\u0101rmai\u0146as veicina emociju izpausme, jauna izpratne, lomu mai\u0146a, \u0137ermenisk\u0101 pieredze vai attiec\u012bbas ar grupas dal\u012bbniekiem?<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">M\u016bsdienu psihodr\u0101mas p\u0113tniec\u012bba arvien bie\u017e\u0101k piev\u0113r\u0161as ne tikai jaut\u0101jumam, vai psihodr\u0101ma ir efekt\u012bva, bet ar\u012b tam, k\u0101di psiholo\u0123iskie procesi var\u0113tu izskaidrot t\u0101s iedarb\u012bbu.<\/p>\n<h4><em>Ieraudz\u012bt situ\u0101ciju no citas perspekt\u012bvas<\/em><\/h4>\n<p style=\"text-align: justify;\">Viens no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem psihodr\u0101mas p\u0101rmai\u0146u procesiem ir perspekt\u012bvas mai\u0146a. Ikdien\u0101 cilv\u0113ki bie\u017ei uztver sare\u017e\u0123\u012btas attiec\u012bbu situ\u0101cijas no savas ierast\u0101s poz\u012bcijas. \u0160o skat\u012bjumu ietekm\u0113 person\u012bg\u0101 pieredze, emocijas, pie\u0146\u0113mumi un iepriek\u0161 izveidoju\u0161ies priek\u0161stati par citu cilv\u0113ku nodomiem.\u00a0Psihodr\u0101mas lomu mai\u0146a pied\u0101v\u0101 iesp\u0113ju uz laiku atst\u0101t savu poz\u012bciju un ie\u0146emt cita cilv\u0113ka lomu. T\u0101 nav tikai intelektu\u0101la p\u0101rdom\u0101\u0161ana par to, ko otrs var\u0113tu just. Cilv\u0113ks m\u0113\u0123ina uztvert situ\u0101ciju, run\u0101t un rea\u0123\u0113t no citas perspekt\u012bvas.\u00a0Wu, Cameirao un Brown (2025) eksperiment\u0101l\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 piedal\u012bj\u0101s 57 universit\u0101tes studenti, kuri analiz\u0113ja person\u012bgi pieredz\u0113tas konfliktsitu\u0101cijas. Dal\u012bbnieki situ\u0101cijas apl\u016bkoja no savas perspekt\u012bvas, tre\u0161\u0101s personas skatpunkta un ie\u0146emot otra cilv\u0113ka poz\u012bciju.\u00a0P\u0113t\u012bjuma rezult\u0101ti par\u0101d\u012bja, ka lomu mai\u0146ai l\u012bdz\u012bg\u0101 pieeja veicin\u0101ja lab\u0101ku izpratni par otra cilv\u0113ka r\u012bc\u012bbu un liel\u0101ku subjekt\u012bvo saiknes izj\u016btu ar vi\u0146u. Vienlaikus netika konstat\u0113ts l\u012bdzv\u0113rt\u012bgs pieaugums izpratn\u0113 par pa\u0161a dal\u012bbnieka uzved\u012bbu.\u00a0\u0160ie rezult\u0101ti ir noz\u012bm\u012bgi, jo \u013cauj prec\u012bz\u0101k izprast lomu mai\u0146as iesp\u0113jamo iedarb\u012bbu. T\u0101s v\u0113rt\u012bba var b\u016bt nevis visp\u0101r\u012bg\u0101 pa\u0161izpratnes palielin\u0101\u0161an\u0101, bet sp\u0113j\u0101 papla\u0161in\u0101t soci\u0101lo perspekt\u012bvu un veicin\u0101t emp\u0101tiju.\u00a0Lai gan eksperiments nenotika piln\u0101 psihodr\u0101mas terapijas proces\u0101, tas sniedz emp\u012brisku pamatojumu vienam no psihodr\u0101mas centr\u0101lajiem principiem \u2014 iesp\u0113ja uz situ\u0101ciju paraudz\u012bties no citas lomas var main\u012bt m\u016bsu izpratni par attiec\u012bb\u0101m.<\/p>\n<h4><em>Kad iek\u0161\u0113j\u0101 pieredze ieg\u016bst redzamu formu<\/em><\/h4>\n<p style=\"text-align: justify;\">Psihodr\u0101mas b\u016btiska \u012bpatn\u012bba ir t\u0101s darb\u012bb\u0101 balst\u012bt\u0101 pieeja. Cilv\u0113ka iek\u0161\u0113j\u0101 pieredze tiek izteikta ne tikai v\u0101rdos, bet ar\u012b kust\u012bb\u0101, telpisk\u0101s attiec\u012bb\u0101s, \u0137erme\u0146a poz\u0101s un simbolisk\u0101s darb\u012bb\u0101s.\u00a0Psihodr\u0101m\u0101 \u0161o procesu raksturo j\u0113dziens <em>konkretiz\u0101cija<\/em> \u2014 abstraktas, reiz\u0113m gr\u016bti formul\u0113jamas psiholo\u0123isk\u0101s pieredzes p\u0101rv\u0113r\u0161ana konkr\u0113t\u0101, \u0101r\u0113ji uztveram\u0101 form\u0101.\u00a0Piem\u0113ram, cilv\u0113ks var raksturot savu emocion\u0101lo st\u0101vokli ar v\u0101rdiem: \u201cEs j\u016btos iesprostots.\u201d Psihodr\u0101m\u0101 \u0161\u012b izj\u016bta var ieg\u016bt telpisku izpausmi. Cilv\u0113ks var izveidot situ\u0101ciju, kur\u0101 redzams, kas vi\u0146u ierobe\u017eo, k\u0101 vi\u0146\u0161 attiecas pret \u0161iem \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem un k\u0101das iesp\u0113jas iepriek\u0161 nav paman\u012bjis.\u00a0Kushnir un Orkibi (2021) kvalitat\u012bv\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 analiz\u0113ja konkretiz\u0101cijas noz\u012bmi psihodr\u0101m\u0101, interv\u0113jot septi\u0146us pieredz\u0113ju\u0161us psihodr\u0101mas psihoterapeitus. P\u0113tnieki identific\u0113ja tr\u012bs konkretiz\u0101cijas formas \u2014 re\u0101listisko, simbolisko un integr\u0113to \u2014, k\u0101 ar\u012b vair\u0101kus iesp\u0113jamos ieguvumus. Psihoterapeitu pieredzes anal\u012bze liecin\u0101ja, ka konkretiz\u0101cija var pal\u012bdz\u0113t mazin\u0101t probl\u0113mas neskaidr\u012bbu, padar\u012bt iek\u0161\u0113jo konfliktu \u0101r\u0113ji apl\u016bkojamu, stiprin\u0101t terapeitisk\u0101s attiec\u012bbas un rad\u012bt iesp\u0113ju piek\u013c\u016bt pieredzei, kuru cilv\u0113kam ir gr\u016bti izteikt tikai v\u0101rdos.\u00a0\u0160is p\u0113t\u012bjums nepier\u0101da konkretiz\u0101cijas efektivit\u0101ti eksperiment\u0101l\u0101 veid\u0101, tom\u0113r pied\u0101v\u0101 noz\u012bm\u012bgu teor\u0113tiski un emp\u012briski pamatotu skaidrojumu tam, k\u0101d\u0113\u013c darb\u012bba psihodr\u0101m\u0101 var b\u016bt pal\u012bdzo\u0161a.\u00a0Cilv\u0113ks ieg\u016bst iesp\u0113ju savu pieredzi ne tikai analiz\u0113t, bet ar\u012b ieraudz\u012bt, sajust un p\u0101rveidot.<\/p>\n<h4><em>Emocijas, \u0137ermenis un jaunas pieredzes veido\u0161an\u0101s<\/em><\/h4>\n<p style=\"text-align: justify;\">Psiholo\u0123isk\u0101s p\u0101rmai\u0146as reti ir tikai intelektu\u0101ls process. Cilv\u0113ks var \u013coti labi saprast, k\u0101d\u0113\u013c noteikt\u0101s situ\u0101cij\u0101s rea\u0123\u0113 ar bail\u0113m, dusm\u0101m vai bezsp\u0113c\u012bbu, tom\u0113r \u0161\u012b izpratne ne vienm\u0113r autom\u0101tiski maina emocion\u0101l\u0101s reakcijas. Psihodr\u0101ma rada iesp\u0113ju sasaist\u012bt kognit\u012bvo izpratni ar emocion\u0101lu un \u0137ermenisku pieredzi. Noz\u012bm\u012bgas situ\u0101cijas tiek atveidotas darb\u012bb\u0101, kur\u0101 iesaist\u0101s uzman\u012bba, atmi\u0146a, kust\u012bba, emocijas un soci\u0101l\u0101 mijiedarb\u012bba.\u00a0Tas nenoz\u012bm\u0113, ka intens\u012bva emociju izpausme pati par sevi vienm\u0113r rada pozit\u012bvas p\u0101rmai\u0146as. Psihodr\u0101m\u0101 noz\u012bm\u012bgs ir ar\u012b emocion\u0101l\u0101s pieredzes regul\u0101cijas, izpratnes un integr\u0101cijas process. Lai emocion\u0101li sare\u017e\u0123\u012bta pieredze k\u013c\u016btu pal\u012bdzo\u0161a, b\u016btiska ir dro\u0161\u012bba, piem\u0113rots darba temps un profesion\u0101la procesa vad\u012bba.\u00a0Jaun\u0101k\u0101 psihodr\u0101mas procesu p\u0113tniec\u012bba nor\u0101da, ka psihoterapeiti ar psihodramatiskaj\u0101m tehnik\u0101m saista vair\u0101kus savstarp\u0113ji papildino\u0161us procesus: emocion\u0101lo izpausmi, izpratnes veido\u0161anos, emp\u0101tiju, pa\u0161regul\u0101ciju, spontanit\u0101ti un rado\u0161umu.\u00a0T\u0101d\u0113j\u0101di psihodr\u0101mas iesp\u0113jam\u0101 v\u0113rt\u012bba nav reduc\u0113jama tikai uz emociju izl\u0101di vai tikai uz jaunu atzi\u0146u ieg\u016b\u0161anu. T\u0101 var veidoties \u0161o procesu mijiedarb\u012bb\u0101, kad cilv\u0113ks ieg\u016bst iesp\u0113ju piedz\u012bvot sev noz\u012bm\u012bgu situ\u0101ciju cit\u0101di.<\/p>\n<h4><em>Cilv\u0113ks nepast\u0101v \u0101rpus attiec\u012bb\u0101m<\/em><\/h4>\n<p style=\"text-align: justify;\">J\u0113kaba Levija Moreno teorij\u0101 cilv\u0113ks vienm\u0113r tiek apl\u016bkots attiec\u012bb\u0101s ar citiem. Vi\u0146a sociometrisk\u0101 pieeja uzsver, ka cilv\u0113ka pieredzi un uzved\u012bbu b\u016btiski ietekm\u0113 savstarp\u0113j\u0101s izv\u0113les, emocion\u0101l\u0101s saites, pieder\u012bba grup\u0101m un soci\u0101l\u0101s lomas.\u00a0T\u0101d\u0113\u013c psihodr\u0101mas darb\u0101 noz\u012bm\u012bga vieta ir ne tikai individu\u0101lajai pieredzei, bet ar\u012b attiec\u012bbu sist\u0113mai, kur\u0101 t\u0101 izveidojusies.\u00a0\u0122imene, noz\u012bm\u012bgas attiec\u012bbas, profesion\u0101l\u0101 vide un da\u017e\u0101das soci\u0101l\u0101s grupas veido kontekstu, kur\u0101 cilv\u0113ks apg\u016bst noteiktus uzved\u012bbas un mijiedarb\u012bbas mode\u013cus. Da\u013ca \u0161o mode\u013cu k\u013c\u016bst tik ierasti, ka tos ir gr\u016bti apzin\u0101ties.\u00a0Psihodr\u0101m\u0101 \u0161\u012bs attiec\u012bbas iesp\u0113jams padar\u012bt redzamas. Cilv\u0113ks var izp\u0113t\u012bt savu vietu attiec\u012bbu sist\u0113m\u0101, sastapties ar da\u017e\u0101d\u0101m lom\u0101m, apzin\u0101ties ierastos reakciju veidus un eksperiment\u0113t ar jaun\u0101m iesp\u0113j\u0101m.\u00a0Svar\u012bgi, ka psihodr\u0101mas grup\u0101 p\u0101rmai\u0146u pieredze neaprobe\u017eojas tikai ar protagonistu \u2014 cilv\u0113ku, kura person\u012bg\u0101 situ\u0101cija konkr\u0113taj\u0101 br\u012bd\u012b tiek izp\u0113t\u012bta. Grupas dal\u012bbnieki var iesaist\u012bties k\u0101 pal\u012bgpersonas, identific\u0113ties ar citu pieredzi, piedz\u012bvot emocion\u0101lu rezonansi un reflekt\u0113t par savu dz\u012bvi.\u00a0\u0160eit saskat\u0101ma b\u016btiska psihodr\u0101mas un grupu psihoterapijas saikne: individu\u0101l\u0101 pieredze tiek p\u0113t\u012bta soci\u0101l\u0101 vid\u0113, kur\u0101 iesp\u0113jama gan atgriezenisk\u0101 saite, gan jauna attiec\u012bbu pieredze.\u00a0Vienlaikus j\u0101uzsver, ka soci\u0101l\u0101s sist\u0113mas noz\u012bme ir psihodr\u0101mas teor\u0113tiskais pamats, bet p\u0113t\u012bjumi v\u0113l ne\u013cauj prec\u012bzi noteikt, cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 katrs attiec\u012bbu procesa elements neatkar\u012bgi ietekm\u0113 psihoterapijas rezult\u0101tu.<\/p>\n<h4><em>Vai iesp\u0113jams noteikt, kura psihodr\u0101mas tehnika pal\u012bdz visvair\u0101k?<\/em><\/h4>\n<p style=\"text-align: justify;\">Viens no b\u016btisk\u0101kajiem m\u016bsdienu psihoterapijas p\u0113tniec\u012bbas jaut\u0101jumiem ir m\u0113\u0123in\u0101jums noskaidrot, kuri konkr\u0113ti psihoterapeitiskie komponenti veicina p\u0101rmai\u0146as.\u00a0Zuber un Gnambs (2026) sistem\u0101tiskaj\u0101 p\u0101rskat\u0101 un meta-anal\u012bz\u0113 analiz\u0113ja psihodr\u0101mas kontrol\u0113tos p\u0113t\u012bjumus, \u012bpa\u0161u uzman\u012bbu piev\u0113r\u0161ot atsevi\u0161\u0137\u0101m tehnik\u0101m, tostarp lomu mai\u0146ai, dubulto\u0161anai, spogulim un solilokvijam.\u00a0Anal\u012bz\u0113 tika iek\u013cauti 26 kontrol\u0113ti p\u0113t\u012bjumi ar 934 dal\u012bbniekiem. Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar pas\u012bv\u0101m kontroles grup\u0101m tika konstat\u0113ts liels kop\u0113jais efekts, savuk\u0101rt sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar akt\u012bv\u0101m kontroles intervenc\u0113m p\u0101rliecino\u0161s psihodr\u0101mas p\u0101r\u0101kums netika konstat\u0113ts.\u00a0\u012apa\u0161i interesants bija secin\u0101jums, ka pieejamie dati ne\u013c\u0101va identific\u0113t vienu konkr\u0113tu psihodr\u0101mas tehniku vai tehniku kombin\u0101ciju, kas konsekventi nodro\u0161in\u0101tu lab\u0101kus rezult\u0101tus.\u00a0Tas nenoz\u012bm\u0113, ka atsevi\u0161\u0137\u0101m tehnik\u0101m nav noz\u012bmes. Dr\u012bz\u0101k \u0161ie rezult\u0101ti liek piesardz\u012bgi iztur\u0113ties pret m\u0113\u0123in\u0101jumiem sare\u017e\u0123\u012btu psihoterapeitisku procesu izskaidrot ar vienu izol\u0113tu elementu.\u00a0Psihodr\u0101m\u0101 lomu mai\u0146a, dubulto\u0161ana, spogulis, konkretiz\u0101cija un citas tehnikas parasti netiek izmantotas atrauti cita no citas. T\u0101s ir da\u013ca no pla\u0161\u0101ka procesa, kur\u0101 noz\u012bm\u012bgas ir ar\u012b psihoterapeitisk\u0101s attiec\u012bbas, grupas dinamika, emocion\u0101l\u0101 dro\u0161\u012bba un cilv\u0113ka gatav\u012bba iesaist\u012bties darb\u012bb\u0101.<\/p>\n<h4><em>Psihodr\u0101ma k\u0101 daudzdimension\u0101la p\u0101rmai\u0146u pieredze<\/em><\/h4>\n<p style=\"text-align: justify;\">2025. gad\u0101 public\u0113t\u0101 sistem\u0101tisk\u0101 p\u0101rskat\u0101 par psihodr\u0101mas intervenc\u0113m tika analiz\u0113ti 27 emp\u012briski p\u0113t\u012bjumi, kuros kopum\u0101 piedal\u012bj\u0101s 971 cilv\u0113ks. P\u0101rskat\u0101 bija ietvertas da\u017e\u0101das dal\u012bbnieku grupas un psiholo\u0123isk\u0101s gr\u016bt\u012bbas, un rezult\u0101ti kopum\u0101 nor\u0101d\u012bja uz psihodr\u0101mas potenci\u0101lu da\u017e\u0101dos pal\u012bdz\u012bbas kontekstos.\u00a0Vienlaikus autori uzsv\u0113ra ar\u012b p\u0113t\u012bjumu metodolo\u0123iskos ierobe\u017eojumus, tostarp nelielas izlases, at\u0161\u0137ir\u012bgus intervences mode\u013cus un nepiecie\u0161am\u012bbu p\u0113c kvalitat\u012bv\u0101kiem kontrol\u0113tiem p\u0113t\u012bjumiem.\u00a0\u0160ie secin\u0101jumi ir noz\u012bm\u012bgi, jo pal\u012bdz izvair\u012bties no p\u0101r\u0101k vienk\u0101r\u0161ota priek\u0161stata par psihodr\u0101mas iedarb\u012bbu.\u00a0Psihodr\u0101mas proces\u0101 vienlaikus var tikt iesaist\u012btas vair\u0101kas cilv\u0113ka pieredzes dimensijas. Kognit\u012bvaj\u0101 l\u012bmen\u012b cilv\u0113ks var ieg\u016bt jaunu izpratni un perspekt\u012bvu. Emocion\u0101laj\u0101 l\u012bmen\u012b \u2014 atpaz\u012bt, izpaust un regul\u0113t j\u016btas. \u0136ermeniskaj\u0101 l\u012bmen\u012b \u2014 piedz\u012bvot savu pieredzi kust\u012bb\u0101 un darb\u012bb\u0101. Attiec\u012bbu l\u012bmen\u012b \u2014 izp\u0113t\u012bt ierastos mijiedarb\u012bbas mode\u013cus un piedz\u012bvot jaunas attiec\u012bbu iesp\u0113jas. Savuk\u0101rt soci\u0101laj\u0101 l\u012bmen\u012b \u2014 lab\u0101k izprast savu vietu \u0123imen\u0113, grup\u0101 un pla\u0161\u0101k\u0101 soci\u0101laj\u0101 vid\u0113.\u00a0Tie\u0161i \u0161o dimensiju savstarp\u0113j\u0101 mijiedarb\u012bba var\u0113tu b\u016bt viena no psihodr\u0101mas noz\u012bm\u012bg\u0101kaj\u0101m \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m.<\/p>\n<h4><em>Nosl\u0113gum\u0101<\/em><\/h4>\n<p style=\"text-align: justify;\">Jaut\u0101jums \u201cK\u0101 psihodr\u0101ma pal\u012bdz?\u201d nav vienk\u0101r\u0161i atbildams ar vienas tehnikas vai viena psiholo\u0123iska meh\u0101nisma nosauk\u0161anu.\u00a0Pieejamie p\u0113t\u012bjumi nor\u0101da uz vair\u0101kiem iesp\u0113jamiem p\u0101rmai\u0146u procesiem \u2014 perspekt\u012bvas mai\u0146u, emp\u0101tijas att\u012bst\u012bbu, emocion\u0101l\u0101s pieredzes izp\u0113ti, konkretiz\u0101ciju, \u0137ermenisku darb\u012bbu un attiec\u012bbu pieredzi. Vienlaikus zin\u0101tnisk\u0101 izp\u0113te v\u0113l turpin\u0101s, un ne visi \u0161ie procesi ir vienl\u012bdz p\u0101rliecino\u0161i p\u0101rbaud\u012bti. J.L.Moreno psihodr\u0101mas filozofij\u0101 cilv\u0113ks nav tikai savu domu vai simptomu kopums. Vi\u0146\u0161 ir dom\u0101jo\u0161a, j\u016bto\u0161a, darb\u012bga, soci\u0101la un gar\u012bga b\u016btne, kuras pieredze veidojas attiec\u012bb\u0101s ar apk\u0101rt\u0113jo pasauli.<\/p>\n<p>Iesp\u0113jams, tie\u0161i \u0161eit mekl\u0113jama viena no psihodr\u0101mas b\u016btisk\u0101kaj\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m \u2014 t\u0101 pied\u0101v\u0101 iesp\u0113ju ne tikai izprast savu pieredzi, bet ar\u012b to piedz\u012bvot cit\u0101di.<\/p>\n<p><strong>Psihodr\u0101m\u0101 cilv\u0113ks var ne tikai p\u0101rskat\u012bt savu st\u0101stu, bet ar\u012b izm\u0113\u0123in\u0101t jaunu veidu, k\u0101 taj\u0101 b\u016bt un to p\u0101rrakst\u012bt.<\/strong><\/p>\n<div>\n<hr \/>\n<\/div>\n<h3>Izmantot\u0101 literat\u016bra<\/h3>\n<p>1. Wu, M., Cameirao, J., &amp; Brown, S. (2025). Role reversal enhances an understanding of the other, but not of the self. The Arts in Psychotherapy, 93, 102288. <a href=\"https:\/\/doi.org\/10.1016\/j.aip.2025.102288\">https:\/\/doi.org\/10.1016\/j.aip.2025.102288<\/a><\/p>\n<div>\n<div><\/div>\n<\/div>\n<p>2. Kushnir, A., &amp; Orkibi, H. (2021). Concretization as a mechanism of change in psychodrama: Procedures and benefits. Frontiers in Psychology, 12, 633069. <a href=\"https:\/\/doi.org\/10.3389\/fpsyg.2021.633069\">https:\/\/doi.org\/10.3389\/fpsyg.2021.633069<\/a><\/p>\n<div>\n<div><\/div>\n<\/div>\n<p>3. Zuber, J., &amp; Gnambs, T. (2026). Beyond overall effects: An exploratory meta-analysis of technique-related outcomes in psychodrama psychotherapy. The Arts in Psychotherapy, 99, 102482. <a href=\"https:\/\/doi.org\/10.1016\/j.aip.2026.102482\">https:\/\/doi.org\/10.1016\/j.aip.2026.102482<\/a><\/p>\n<div>\n<div><\/div>\n<\/div>\n<p>4. Maya, J., P\u00e9rez-Berbel, M., Giraldo-Arroyave, L., &amp; Hurtado, I. (2025). Psychodrama: Implementation, study design and effectiveness: A systematic review. BMC Complementary Medicine and Therapies, 25, 232. <a href=\"https:\/\/doi.org\/10.1186\/s12906-025-04959-y\">https:\/\/doi.org\/10.1186\/s12906-025-04959-y<\/a><\/p>\n<div>\n<div><\/div>\n<\/div>\n<p>5. Maya, J., Castro-Callejas, F. J., Sales, C., &amp; F\u00e1vero, M. (2026). Therapists&#8217; perspectives on techniques and change in individual psychodrama. The Arts in Psychotherapy. <a href=\"https:\/\/doi.org\/10.1016\/j.aip.2026.102502\">https:\/\/doi.org\/10.1016\/j.aip.2026.102502<\/a><\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>&nbsp; Kas psihodr\u0101mas proces\u0101 veicina psiholo\u0123iskas p\u0101rmai\u0146as? Cilv\u0113ka psiholo\u0123isk\u0101 pieredze neveidojas tikai dom\u0101s. T\u0101 ietver emocijas, \u0137ermenisk\u0101s reakcijas, atmi\u0146as, attiec\u012bbas ar citiem cilv\u0113kiem un soci\u0101lo vidi, kur\u0101 dz\u012bvojam. M\u016bsu pieredzi ietekm\u0113 \u0123imen\u0113 apg\u016btie attiec\u012bbu mode\u013ci, soci\u0101l\u0101s lomas, noz\u012bm\u012bgi dz\u012bves notikumi un veidi, k\u0101 esam iem\u0101c\u012bju\u0161ies rea\u0123\u0113t uz sare\u017e\u0123\u012bt\u0101m situ\u0101cij\u0101m. Psihodr\u0101mas pamat\u0101 ir izpratne par cilv\u0113ku [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":4968,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"ocean_front_end_style_editor":"no","ocean_post_layout":"","ocean_both_sidebars_style":"","ocean_both_sidebars_content_width":0,"ocean_both_sidebars_sidebars_width":0,"ocean_sidebar":"0","ocean_second_sidebar":"0","ocean_disable_margins":"enable","ocean_add_body_class":"","ocean_shortcode_before_top_bar":"","ocean_shortcode_after_top_bar":"","ocean_shortcode_before_header":"","ocean_shortcode_after_header":"","ocean_has_shortcode":"","ocean_shortcode_after_title":"","ocean_shortcode_before_footer_widgets":"","ocean_shortcode_after_footer_widgets":"","ocean_shortcode_before_footer_bottom":"","ocean_shortcode_after_footer_bottom":"","ocean_display_top_bar":"default","ocean_display_header":"default","ocean_header_style":"","ocean_center_header_left_menu":"0","ocean_custom_header_template":"0","ocean_custom_logo":0,"ocean_custom_retina_logo":0,"ocean_custom_logo_max_width":0,"ocean_custom_logo_tablet_max_width":0,"ocean_custom_logo_mobile_max_width":0,"ocean_custom_logo_max_height":0,"ocean_custom_logo_tablet_max_height":0,"ocean_custom_logo_mobile_max_height":0,"ocean_header_custom_menu":"0","ocean_menu_typo_font_family":"0","ocean_menu_typo_font_subset":"","ocean_menu_typo_font_size":0,"ocean_menu_typo_font_size_tablet":0,"ocean_menu_typo_font_size_mobile":0,"ocean_menu_typo_font_size_unit":"px","ocean_menu_typo_font_weight":"","ocean_menu_typo_font_weight_tablet":"","ocean_menu_typo_font_weight_mobile":"","ocean_menu_typo_transform":"","ocean_menu_typo_transform_tablet":"","ocean_menu_typo_transform_mobile":"","ocean_menu_typo_line_height":0,"ocean_menu_typo_line_height_tablet":0,"ocean_menu_typo_line_height_mobile":0,"ocean_menu_typo_line_height_unit":"","ocean_menu_typo_spacing":0,"ocean_menu_typo_spacing_tablet":0,"ocean_menu_typo_spacing_mobile":0,"ocean_menu_typo_spacing_unit":"","ocean_menu_link_color":"","ocean_menu_link_color_hover":"","ocean_menu_link_color_active":"","ocean_menu_link_background":"","ocean_menu_link_hover_background":"","ocean_menu_link_active_background":"","ocean_menu_social_links_bg":"","ocean_menu_social_hover_links_bg":"","ocean_menu_social_links_color":"","ocean_menu_social_hover_links_color":"","ocean_disable_title":"default","ocean_disable_heading":"default","ocean_post_title":"","ocean_post_subheading":"","ocean_post_title_style":"","ocean_post_title_background_color":"","ocean_post_title_background":0,"ocean_post_title_bg_image_position":"","ocean_post_title_bg_image_attachment":"","ocean_post_title_bg_image_repeat":"","ocean_post_title_bg_image_size":"","ocean_post_title_height":0,"ocean_post_title_bg_overlay":0.5,"ocean_post_title_bg_overlay_color":"","ocean_disable_breadcrumbs":"default","ocean_breadcrumbs_color":"","ocean_breadcrumbs_separator_color":"","ocean_breadcrumbs_links_color":"","ocean_breadcrumbs_links_hover_color":"","ocean_display_footer_widgets":"default","ocean_display_footer_bottom":"default","ocean_custom_footer_template":"0","ocean_post_oembed":"","ocean_post_self_hosted_media":"","ocean_post_video_embed":"","ocean_link_format":"","ocean_link_format_target":"self","ocean_quote_format":"","ocean_quote_format_link":"post","ocean_gallery_link_images":"on","ocean_gallery_id":[],"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-4967","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-uncategorized","entry","has-media","owp-thumbs-layout-horizontal","owp-btn-normal","owp-tabs-layout-horizontal","has-no-thumbnails","circle-sale"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/4967","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=4967"}],"version-history":[{"count":4,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/4967\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":4972,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/4967\/revisions\/4972"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/4968"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=4967"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=4967"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=4967"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}