{"id":4929,"date":"2026-09-04T09:54:17","date_gmt":"2026-09-04T06:54:17","guid":{"rendered":"https:\/\/psihodrama.lv\/?p=4929"},"modified":"2026-09-04T09:56:39","modified_gmt":"2026-09-04T06:56:39","slug":"psihodrama-un-neirozinatne","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/psihodrama.lv\/en\/psihodrama-un-neirozinatne\/","title":{"rendered":"Psihodr\u0101ma un neirozin\u0101tne"},"content":{"rendered":"<h1 class=\"PDq2pG_selectionAnchorContainer\" data-section-id=\"1luksc7\" data-start=\"318\" data-end=\"348\"><img fetchpriority=\"high\" decoding=\"async\" class=\"alignnone wp-image-4930 size-medium\" src=\"https:\/\/psihodrama.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/08\/neiro-300x300.png\" alt=\"\" width=\"300\" height=\"300\" srcset=\"https:\/\/psihodrama.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/08\/neiro-300x300.png 300w, https:\/\/psihodrama.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/08\/neiro-1024x1024.png 1024w, https:\/\/psihodrama.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/08\/neiro-150x150.png 150w, https:\/\/psihodrama.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/08\/neiro-768x768.png 768w, https:\/\/psihodrama.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/08\/neiro-12x12.png 12w, https:\/\/psihodrama.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/08\/neiro-600x600.png 600w, https:\/\/psihodrama.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/08\/neiro-100x100.png 100w, https:\/\/psihodrama.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/08\/neiro.png 1254w\" sizes=\"(max-width: 300px) 100vw, 300px\" \/><\/h1>\n<p><strong>PSIHODR\u0100MA 21. GADSIMT\u0100. KO R\u0100DA P\u0112T\u012aJUMI? #02<\/strong><\/p>\n<p><strong>Psihodr\u0101ma un neirozin\u0101tne<\/strong><\/p>\n<p><em>Kad dom\u0101\u0161ana k\u013c\u016bst par darb\u012bbu<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Psihoterapij\u0101 m\u0113s bie\u017ei run\u0101jam par pieredzi. St\u0101st\u0101m par notiku\u0161o, m\u0113\u0123in\u0101m to saprast, atrodam v\u0101rdus sav\u0101m izj\u016bt\u0101m un mekl\u0113jam jaunus skatpunktus.\u00a0Psihodr\u0101ma sper v\u0113l vienu soli \u2013 pieredze tiek p\u0101rv\u0113rsta darb\u012bb\u0101.\u00a0Cilv\u0113ks ne tikai st\u0101sta par noz\u012bm\u012bgu sarunu, bet var taj\u0101 atgriezties uz psihodr\u0101mas skatuves. Vi\u0146\u0161 var ie\u0146emt savu vai otra cilv\u0113ka vietu, main\u012bt lomas, izteikt nepateikto, sastapt pag\u0101tnes situ\u0101ciju vai izsp\u0113l\u0113t v\u0113l nenotiku\u0161u n\u0101kotnes situ\u0101ciju. Vi\u0146\u0161 kustas, skat\u0101s, klaus\u0101s, run\u0101 un izj\u016bt. L. Moreno \u0161o psihodr\u0101mas b\u016bt\u012bbu savulaik ietv\u0113ra v\u0101rdos:<\/p>\n<p style=\"text-align: center;\"><em>\u201cThe thinking is in the action.\u201d<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: center;\"><em>Dom\u0101\u0161ana ir darb\u012bb\u0101.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">J.L. Moreno psihodr\u0101mu rad\u012bja laik\u0101, kad v\u0113l nebija m\u016bsdienu neiroatt\u0113lveido\u0161anas tehnolo\u0123iju un zin\u0101\u0161anu par neiroplasticit\u0101ti, atmi\u0146as rekonsolid\u0101ciju vai divu mijiedarb\u012bb\u0101 eso\u0161u cilv\u0113ku smadze\u0146u sinhroniz\u0101ciju. \u0160odien \u0161\u012bs zin\u0101\u0161anas \u013cauj uz psihodr\u0101mas procesiem paskat\u012bties no jaunas perspekt\u012bvas. Un aina, kas pamaz\u0101m veidojas, ir aizraujo\u0161a: \u0137ermenis, emocijas, atmi\u0146a, darb\u012bba un attiec\u012bbas nav atsevi\u0161\u0137as cilv\u0113ka pieredzes da\u013cas. T\u0101s veido savstarp\u0113ji saist\u012btu sist\u0113mu.\u00a0Tie\u0161i ar \u0161\u0101du sist\u0113mu str\u0101d\u0101 psihodr\u0101ma.<\/p>\n<h3>Smadzenes nepiedz\u012bvo pasauli tikai v\u0101rdos<\/h3>\n<p style=\"text-align: justify;\">Viens no b\u016btiskiem m\u016bsdienu neirozin\u0101tnes virzieniem ir izpratne par \u0137erme\u0146a noz\u012bmi dom\u0101\u0161an\u0101 un atmi\u0146\u0101.\u00a0Iemiesot\u0101s izzi\u0146as (embodied cognition) skat\u012bjum\u0101 dom\u0101\u0161ana nenotiek atrauti no \u0137erme\u0146a. Uztvere, kust\u012bba, \u0137ermenisk\u0101s saj\u016btas, emocijas un kognit\u012bvie procesi savstarp\u0113ji mijiedarbojas.\u00a0Ar\u012b atcer\u0113\u0161an\u0101s nav vienk\u0101r\u0161i gatava \u201cfaila\u201d atv\u0113r\u0161ana. P\u0113t\u012bjumi par iemiesoto atmi\u0146u r\u0101da, ka atceroties var tikt reaktiv\u0113ti ar s\u0101kotn\u0113jo pieredzi saist\u012bti sensorie un motorie procesi (Ian\u00ec, 2019).\u00a0Tas psihodr\u0101mai ir \u012bpa\u0161i noz\u012bm\u012bgi.\u00a0Kad cilv\u0113ks uz psihoterapeitisk\u0101s skatuves ne tikai st\u0101sta par k\u0101du notikumu, bet ie\u0146em telp\u0101 noteiktu vietu, piece\u013cas, kustas, pagrie\u017eas pret otru cilv\u0113ku, dzird savu balsi un izj\u016bt \u0137erme\u0146a reakciju, psihoterapeitiskaj\u0101 proces\u0101 tiek iesaist\u012bts vair\u0101k nek\u0101 verb\u0101ls st\u0101st\u012bjums.\u00a0Pierre de Laat noda\u013c\u0101 Psychodrama and Neurobiology psihodr\u0101mu apraksta tie\u0161i \u0161\u0101d\u0101 perspekt\u012bv\u0101 \u2013 k\u0101 procesu, kur\u0101 vienlaikus iesaist\u0101s pr\u0101ts, \u0137ermenis un soci\u0101l\u0101 vide. Vi\u0146\u0161 uzsver psihodr\u0101mas sensorimotoro raksturu un sasaista to ar neirobiolo\u0123ijas atzi\u0146\u0101m par emocij\u0101m, \u0137ermeni un atmi\u0146u (de Laat, 2008).\u00a0Psihodr\u0101mas aina t\u0101d\u0113j\u0101di k\u013c\u016bst ne tikai par vietu, kur\u0101 cilv\u0113ks dom\u0101 par pieredzi, bet par vietu, kur\u0101 vi\u0146\u0161 taj\u0101 darbojas.<\/p>\n<h3>\u201cIt k\u0101\u201d situ\u0101cija \u2013 bet \u012bsta pieredze<\/h3>\n<p style=\"text-align: justify;\">Psihodr\u0101mas skatuvei piem\u012bt v\u0113l k\u0101da \u012bpa\u0161a kvalit\u0101te.\u00a0Cilv\u0113ks var pateikt: \u201c\u0160is kr\u0113sls ir mana t\u0113va vieta.\u201d \u201c\u0160eit es esmu desmit gadus vecs.\u201d \u201cTur atrodas mana darbavieta.\u201d Vai: \u201cTagad es satieku sevi p\u0113c pieciem gadiem.\u201d\u00a0M\u0113s zin\u0101m, ka t\u0101 nav burtiska realit\u0101te. Tom\u0113r emocijas un \u0137ermenisk\u0101s reakcijas, kas rodas \u0161aj\u0101 situ\u0101cij\u0101, var b\u016bt \u013coti re\u0101las.\u00a0De Laat \u0161o psihodr\u0101mas \u201cas if\u201d jeb \u201cit k\u0101\u201d principu sasaista ar neirobiolo\u0123ijas zin\u0101\u0161an\u0101m par izt\u0113li, atmi\u0146u un darb\u012bbu. M\u016bsdienu iemiesot\u0101s atmi\u0146as p\u0113t\u012bjumi \u0161o skat\u012bjumu papildina \u2013 ment\u0101la simul\u0101cija un atcer\u0113\u0161an\u0101s var reaktiv\u0113t ar s\u0101kotn\u0113jo pieredzi saist\u012btus sensorimotoros procesus (Ian\u00ec, 2019).\u00a0Tas pal\u012bdz saprast vienu no psihodr\u0101mas paradoksiem: situ\u0101cija uz skatuves ir \u201cit k\u0101\u201d, bet cilv\u0113ka piedz\u012bvot\u0101 pieredze var b\u016bt \u012bsta.<\/p>\n<h3>Lomu mai\u0146a \u2013 paskat\u012bties no otra skatupunkta<\/h3>\n<p style=\"text-align: justify;\">Viena no psihodr\u0101mas centr\u0101laj\u0101m tehnik\u0101m ir lomu mai\u0146a. Cilv\u0113ks uz br\u012bdi atst\u0101j savu ierasto poz\u012bciju un ie\u0146em otra cilv\u0113ka poz\u012bciju. Vi\u0146\u0161 ne tikai dom\u0101: \u201cKo otrs var\u0113tu just?\u201d, bet m\u0113\u0123ina no \u0161\u012bs poz\u012bcijas skat\u012bties, run\u0101t un rea\u0123\u0113t. Tie\u0161i \u0161eit m\u016bsdienu neirozin\u0101tne s\u0101k pietuvoties pa\u0161am psihodr\u0101mas kodolam. 2024. gad\u0101 Mengyu Lim un kol\u0113\u0123i izmantoja funkcion\u0101lo tuv\u0101s infrasarkan\u0101s gaismas spektroskopiju jeb fNIRS, lai p\u0113t\u012btu psihodr\u0101mas lomu sp\u0113les sociokognit\u012bvos procesus. Lomu sp\u0113les laik\u0101 vi\u0146i konstat\u0113ja samazin\u0101tu aktivit\u0101ti kreis\u0101s prefront\u0101l\u0101s garozas priek\u0161\u0113j\u0101 da\u013c\u0101. Autori rezult\u0101tus saista ar maz\u0101ku pa\u0161referenci\u0101lo procesu iesaisti emp\u0101tiskas lomas ie\u0146em\u0161anas un otra cilv\u0113ka uzved\u012bbas atveido\u0161anas laik\u0101 (Lim et al., 2024). Tas ir interesants neir\u0101ls pavediens tam, ko psihodr\u0101m\u0101 redzam psiholo\u0123isk\u0101 l\u012bmen\u012b: ieejot otra lom\u0101, uz br\u012bdi main\u0101s ierast\u0101 \u201ces\u201d poz\u012bcija, radot iesp\u0113ju pieredz\u0113t situ\u0101ciju no citas perspekt\u012bvas. 2025. gad\u0101 public\u0113tais Wang un kol\u0113\u0123u p\u0113t\u012bjums \u0161o ainu padara v\u0113l interesant\u0101ku. P\u0113tnieki ar fNIRS hyperscanning metodi vienlaikus nov\u0113roja abu mijiedarb\u012bb\u0101 eso\u0161o cilv\u0113ku smadze\u0146u aktivit\u0101ti improviz\u0101cijas m\u016bzikas psihodr\u0101mas laik\u0101. Lomu mai\u0146a, sal\u012bdzinot ar vienk\u0101r\u0161u lomu sp\u0113li, bija saist\u012bta ar izteikt\u0101ku aktivit\u0101ti labaj\u0101 frontopol\u0101raj\u0101 apvid\u016b un liel\u0101ku starpsmadze\u0146u sinhroniz\u0101ciju lab\u0101 supramargin\u0101l\u0101 girusa rajon\u0101. P\u0113c intervences samazin\u0101j\u0101s ar\u012b negat\u012bvo emociju r\u0101d\u012bt\u0101ji (Wang et al., 2025).\u00a0T\u0101tad lomu mai\u0146a nav tikai teatr\u0101ls pa\u0146\u0113miens. T\u0101 vienlaikus iesaista perspekt\u012bvas mai\u0146u, soci\u0101lo izzi\u0146u, emocijas un divu cilv\u0113ku mijiedarb\u012bbu.<\/p>\n<h3>Smadzenes att\u012bst\u0101s attiec\u012bb\u0101s<\/h3>\n<p style=\"text-align: justify;\">Tie\u0161i \u0161eit psihodr\u0101mas un neirozin\u0101tnes sarun\u0101 ien\u0101k v\u0113l viena \u013coti svar\u012bga dimensija \u2013 attiec\u012bbas.\u00a0Psihodr\u0101mas centr\u0101 nekad nav bijis tikai izol\u0113ts indiv\u012bds. J.L.Moreno cilv\u0113ku skat\u012bja attiec\u012bb\u0101s \u2013 ar citiem cilv\u0113kiem, grupu un soci\u0101lo pasauli. T\u0101d\u0113\u013c psihodr\u0101ma, sociometrija un grupu psihoterapija vi\u0146a teorij\u0101 veido vienotu sist\u0113mu.\u00a0\u0160o J.L.Moreno ideju m\u016bsdienu neirozin\u0101tnes kontekst\u0101 \u012bpa\u0161i att\u012bst\u012bjis Scott Giacomucci.\u00a0Sav\u0101 2021. gada noda\u013c\u0101 Interpersonal Neurobiology, Social Work, Sociometry, and Psychodrama vi\u0146\u0161 savieno psihodr\u0101mu un sociometriju ar interperson\u0101lo neirobiolo\u0123iju \u2013 pieeju, kas uzsver, ka cilv\u0113ka nervu sist\u0113mas att\u012bst\u012bba un regul\u0101cija ir cie\u0161i saist\u012bta ar attiec\u012bb\u0101m un soci\u0101lo pieredzi.\u00a0Giacomucci izce\u013c dro\u0161\u012bbu, saikni, integr\u0101ciju un attiec\u012bbas k\u0101 b\u016btiskus procesus, kuros psihodr\u0101mas prakse sastopas ar m\u016bsdienu neirobiolo\u0123ijas atzi\u0146\u0101m (Giacomucci, 2021).\u00a0No \u0161\u012b skatpunkta psihodr\u0101mas grupa ir daudz vair\u0101k nek\u0101 vieta, kur viens cilv\u0113ks str\u0101d\u0101, bet p\u0101r\u0113jie vi\u0146u v\u0113ro. Grupa pati k\u013c\u016bst par da\u013cu no psihoterapeitisk\u0101s pieredzes.\u00a0Kad protagonista pieredzi atspogu\u013co citi grupas dal\u012bbnieki, kad pal\u012bgpersonas ie\u0146em noz\u012bm\u012bgu cilv\u0113ku lomas, kad notiek dubulto\u0161ana, lomu mai\u0146a vai dal\u012b\u0161an\u0101s p\u0113c psihodr\u0101mas, cilv\u0113ka jaun\u0101 pieredze tiek veidota attiec\u012bb\u0101s ar citiem.\u00a0\u0160\u012b doma ieg\u016bst \u012bpa\u0161u noz\u012bmi, raugoties uz jaunajiem hyperscanning p\u0113t\u012bjumiem. 2026. gada p\u0113t\u012bjum\u0101 ar 46 p\u0101riem lomu sp\u0113les laik\u0101 tika konstat\u0113tas ne tikai izmai\u0146as noteiktu prefront\u0101lo smadze\u0146u apvidu aktivit\u0101t\u0113, bet ar\u012b pastiprin\u0101ta starppersonu neir\u0101l\u0101 sinhroniz\u0101cija (Wang et al., 2026).\u00a0T\u0101d\u0113j\u0101di starp J.L.Moreno ideju par satik\u0161anos, Giacomucci aprakst\u012bto interperson\u0101lo neirobiolo\u0123iju un jaunajiem divu cilv\u0113ku smadze\u0146u aktivit\u0101tes p\u0113t\u012bjumiem s\u0101k veidoties \u013coti interesants tilts.\u00a0Psihodr\u0101mas p\u0101rmai\u0146u telpa nav tikai \u201ces\u201d. T\u0101 ir ar\u012b \u201ces un tu\u201d.<\/p>\n<h3>Dro\u0161\u012bba, saikne un traumatiska pieredze<\/h3>\n<p style=\"text-align: justify;\">Attiec\u012bbu noz\u012bme k\u013c\u016bst \u012bpa\u0161i redzama darb\u0101 ar traumu.\u00a0Traumatiska pieredze var b\u016bt saist\u012bta ne tikai ar atmi\u0146u par notiku\u0161o, bet ar\u012b ar ilgsto\u0161\u0101m izmai\u0146\u0101m taj\u0101, k\u0101 cilv\u0113ks uztver dro\u0161\u012bbu, citus cilv\u0113kus un pats savu \u0137ermeni.\u00a0Giacomucci un Marquit 2020. gada p\u0113t\u012bjum\u0101 trauma-fokus\u0113ta psihodr\u0101ma tika izmantota stacion\u0101r\u0101 atkar\u012bbu \u0101rst\u0113\u0161anas programm\u0101. P\u0113c intervences tika konstat\u0113ts kl\u012bniski noz\u012bm\u012bgs PTSS simptomu samazin\u0101jums \u2013 vair\u0101k nek\u0101 par 25%, ieskaitot atk\u0101rtotas traumatisk\u0101s pieredzes, izvair\u012b\u0161an\u0101s un hiperuzbudin\u0101juma simptomus. Dal\u012bbnieku v\u0113rt\u0113jumi \u012bpa\u0161i izc\u0113la ar\u012b emocion\u0101lo dro\u0161\u012bbu, saikni un grupas salied\u0113t\u012bbu (Giacomucci &amp; Marquit, 2020).\u00a0V\u0113l apjom\u012bg\u0101k\u0101 2025. gada p\u0113t\u012bjum\u0101 ar 148 pacientiem psihodr\u0101mas grupu programma bija saist\u012bta ar b\u016btisk\u0101m izmai\u0146\u0101m vair\u0101kos r\u0101d\u012bt\u0101jos: PTSS, depresij\u0101, trauksm\u0113 un traumatisk\u0101s s\u0113r\u0101s, vienlaikus pieaugot spontanit\u0101tes r\u0101d\u012bt\u0101jiem (Giacomucci et al., 2025).\u00a0\u012apa\u0161i interesants bija v\u0113l k\u0101ds rezult\u0101ts \u2013 psihoterapijas izn\u0101kumi b\u016btiski neat\u0161\u0137\u012br\u0101s starp tiem dal\u012bbniekiem, kuri psihodr\u0101m\u0101 bija protagonisti, un tiem, kuri protagonista lom\u0101 nebija.\u00a0Tas ir \u013coti saisto\u0161s rezult\u0101ts tie\u0161i grupu psihoterapijas kontekst\u0101. Tas vedina dom\u0101t, ka psihodr\u0101mas psihoterapeitisk\u0101 pieredze var veidoties ne tikai tad, kad cilv\u0113ks pats atrodas skatuves centr\u0101, bet ar\u012b piedaloties cita cilv\u0113ka darb\u0101, ie\u0146emot lomas, v\u0113rojot, rezon\u0113jot un daloties grupas kop\u012bgaj\u0101 pieredz\u0113.<\/p>\n<h3>Atmi\u0146a nav arh\u012bvs<\/h3>\n<p style=\"text-align: justify;\">Psihodr\u0101m\u0101 cilv\u0113ks bie\u017ei str\u0101d\u0101 ar pag\u0101tni. Ta\u010du psihodr\u0101mas m\u0113r\u0137is nav perfekti rekonstru\u0113t v\u0113sturisko notikumu.\u00a0Svar\u012bg\u0101kas ir cilv\u0113ka pa\u0161reiz\u0113j\u0101s attiec\u012bbas ar \u0161o pieredzi.\u00a0Ar\u012b m\u016bsdienu neirozin\u0101tn\u0113 atmi\u0146a vairs netiek saprasta k\u0101 nemain\u012bgs ieraksts, kuru m\u0113s vienk\u0101r\u0161i iz\u0146emam no arh\u012bva. Atcer\u0113\u0161an\u0101s ir akt\u012bvs, rekonstrukt\u012bvs process.\u00a0De Laat raksta par autobiogr\u0101fisko atmi\u0146u k\u0101 dinamisku pag\u0101tnes rekonstru\u0113\u0161anu tagadn\u0113 (de Laat, 2008). Savuk\u0101rt m\u016bsdienu p\u0113t\u012bjumi par atmi\u0146as rekonsolid\u0101ciju r\u0101da, ka reaktiv\u0113ta ilgtermi\u0146a atmi\u0146a noteiktos apst\u0101k\u013cos var k\u013c\u016bt \u012bslaic\u012bgi main\u0101ma un tikt atjaunin\u0101ta ar jaunu inform\u0101ciju.\u00a0Psihodr\u0101mas kontekst\u0101 tas rada \u012bpa\u0161i interesantu perspekt\u012bvu.\u00a0Pag\u0101tnes situ\u0101cija tiek aktiviz\u0113ta tagadn\u0113, bet cilv\u0113kam vairs nav oblig\u0101ti j\u0101paliek taj\u0101 pa\u0161\u0101 lom\u0101, kur\u0101 vi\u0146\u0161 bija toreiz.\u00a0Vi\u0146\u0161 var main\u012bt lomu. Paskat\u012bties uz notikumu no citas perspekt\u012bvas. Pateikt nepateikto. Aizst\u0101v\u0113t sevi. Sa\u0146emt atbalstu. Vai sastapt savu toreiz\u0113jo Es no \u0161odienas pieaugu\u0161\u0101 poz\u012bcijas. J.L.Moreno to ietv\u0113ra surplus reality jeb papla\u0161in\u0101t\u0101s realit\u0101tes princip\u0101 \u2013 psihodr\u0101mas telp\u0101 iesp\u0113jams piedz\u012bvot ar\u012b to, kas v\u0113sturiskaj\u0101 realit\u0101t\u0113 nenotika, nevar\u0113ja notikt vai v\u0113l tikai var\u0113tu notikt.\u00a0Pag\u0101tnes fakti nemain\u0101s. Ta\u010du var main\u012bties cilv\u0113ka pa\u0161reiz\u0113j\u0101 pieredze attiec\u012bb\u0101 pret savu pag\u0101tni.<\/p>\n<h3>No vecas reakcijas uz jaunu<\/h3>\n<p style=\"text-align: justify;\">\u0160eit non\u0101kam pie viena no centr\u0101lajiem J.L.Moreno j\u0113dzieniem \u2013 spontanit\u0101tes. J.L.Moreno spontanit\u0101ti nesaist\u012bja ar impulsivit\u0101ti. T\u0101 ir sp\u0113ja rast adekv\u0101tu jaunu reakciju paz\u012bstam\u0101 situ\u0101cij\u0101 vai adekv\u0101ti rea\u0123\u0113t jaun\u0101 situ\u0101cij\u0101.\u00a0\u0160is formul\u0113jums \u013coti labi sasaucas ar m\u016bsdienu priek\u0161statu par smadzen\u0113m k\u0101 plastisku, pieredzes un m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s ietekm\u0113 main\u012bgu sist\u0113mu.\u00a0Cilv\u0113ka dz\u012bv\u0113 da\u017eas reakcijas laika gait\u0101 var k\u013c\u016bt autom\u0101tiskas: klus\u0113t; atk\u0101pties; uzbrukt; izpatikt; ner\u0101d\u012bt emocijas; vienm\u0113r r\u016bp\u0113ties par citiem.\u00a0Psihodr\u0101mas skatuve dod iesp\u0113ju uz br\u012bdi aptur\u0113t ierasto scen\u0101riju un pajaut\u0101t: Vai iesp\u0113jama cita atbilde? Un tad ne tikai par to padom\u0101t, bet to izm\u0113\u0123in\u0101t.\u00a0Giacomucci un kol\u0113\u0123u jaun\u0101kais p\u0113t\u012bjums dod \u0161ai J.L.Moreno idejai interesantu emp\u012brisku papildin\u0101jumu. Analiz\u0113jot 148 pacientu datus, p\u0113tnieki konstat\u0113ja, ka liel\u0101ka spontanit\u0101te bija saist\u012bta ar maz\u0101ku PTSS, depresijas, trauksmes un traumatisko s\u0113ru simptom\u0101tiku. \u012apa\u0161i cie\u0161a saist\u012bba tika konstat\u0113ta starp spontanit\u0101ti un PTSS simptomu p\u0101rmai\u0146\u0101m (Giacomucci et al., 2026).\u00a0Savuk\u0101rt taj\u0101 pa\u0161\u0101 kl\u012bniskaj\u0101 programm\u0101 kopum\u0101 spontanit\u0101tes r\u0101d\u012bt\u0101ji p\u0113c \u0101rst\u0113\u0161anas bija pieaugu\u0161i vid\u0113ji par aptuveni 31% (Giacomucci et al., 2025).\u00a0Tas J.L.Moreno spontanit\u0101tes\u2013rado\u0161uma teoriju padara \u012bpa\u0161i interesantu m\u016bsdienu p\u0113tniec\u012bbai.\u00a0Ja psihodr\u0101mas uzdevums ir pal\u012bdz\u0113t cilv\u0113kam izk\u013c\u016bt no autom\u0101tiskas, atk\u0101rtotas reakcijas un papla\u0161in\u0101t savu iesp\u0113jamo atbil\u017eu repertu\u0101ru, tad spontanit\u0101tes j\u0113dziens dabiski sastopas ar m\u016bsdienu izpratni par m\u0101c\u012b\u0161anos, elast\u012bbu un neiroplasticit\u0101ti.<\/p>\n<h3>Kad dom\u0101\u0161ana k\u013c\u016bst par darb\u012bbu<\/h3>\n<p style=\"text-align: justify;\">Varb\u016bt tie\u0161i \u0161eit atrodas viens no interesant\u0101kajiem tiltiem starp J.L.Moreno idej\u0101m un 21. gadsimta neirozin\u0101tni.\u00a0Psihodr\u0101ma jau vair\u0101k nek\u0101 simts gadus str\u0101d\u0101 ar cilv\u0113ku darb\u012bb\u0101 un attiec\u012bb\u0101s.\u00a0M\u016bsdienu zin\u0101tne tagad \u013cauj arvien prec\u012bz\u0101k ieraudz\u012bt atsevi\u0161\u0137us \u0161\u012bs pieredzes procesus.\u00a0M\u0113s zin\u0101m, ka \u0137ermenis piedal\u0101s dom\u0101\u0161an\u0101 un atmi\u0146\u0101. Redzam, ka lomu sp\u0113le ir saist\u012bta ar izm\u0113r\u0101m\u0101m smadze\u0146u aktivit\u0101tes izmai\u0146\u0101m. Redzam, ka lomu mai\u0146a ir saist\u012bta ar at\u0161\u0137ir\u012bgu neir\u0101lo aktivit\u0101ti un pastiprin\u0101tu starpsmadze\u0146u koordin\u0101ciju. Redzam, ka psihodr\u0101mas laik\u0101 iesp\u0113jams p\u0113t\u012bt ne tikai vienas, bet divu mijiedarb\u012bb\u0101 eso\u0161u cilv\u0113ku smadze\u0146u dinamiku. Un kl\u012bniskajos p\u0113t\u012bjumos redzam psihodr\u0101mas saist\u012bbu ar simptomu mazin\u0101\u0161anos, grupas dro\u0161\u012bbu un saikni, k\u0101 ar\u012b spontanit\u0101tes pieaugumu.\u00a0Tas pie\u0161\u0137ir jaunu skan\u0113jumu J.L.Moreno domai: \u201cThe thinking is in the action.\u201d\u00a0Psihodr\u0101m\u0101 cilv\u0113ks ne tikai mekl\u0113 jaunu domu par sevi.\u00a0Vi\u0146\u0161 piece\u013cas no kr\u0113sla. Ie\u0146em citu vietu. Paskat\u0101s no citas perspekt\u012bvas. Sastop otru. Pasaka to, kas nav pateikts. Saj\u016bt, ko jaun\u0101 poz\u012bcija dara ar vi\u0146u. Un izm\u0113\u0123ina citu atbildi uz vecu situ\u0101ciju.\u00a0Jaunais vairs nav tikai doma. Tas k\u013c\u016bst par piedz\u012bvotu iesp\u0113ju, par jaunu pieredzi.\u00a0Un, iesp\u0113jams, tie\u0161i \u0161aj\u0101 psihodr\u0101mas sp\u0113j\u0101 savienot smadzenes, \u0137ermeni, atmi\u0146u, darb\u012bbu un attiec\u012bbas sl\u0113pjas viens no interesant\u0101kajiem t\u0101s dialogiem ar m\u016bsdienu neirozin\u0101tni.<\/p>\n<h1>Literat\u016bra<\/h1>\n<p>Becker, J. (2008). Psychodrama und Neurobiologie \u2013 eine Begegnung. Zeitschrift f\u00fcr Psychodrama und Soziometrie, 7, 22\u201337.<\/p>\n<p>de Laat, P. (2008). Psychodrama and neurobiology. In P. Fontaine (Ed.), Psychodrama: Studies and Applications (pp. 115\u2013131). Fontaine.<\/p>\n<p>Giacomucci, S. (2021). Interpersonal neurobiology, social work, sociometry, and psychodrama. In Social Work, Sociometry, and Psychodrama: Experiential Approaches for Group Therapists, Community Leaders, and Social Workers (pp. 147\u2013164). Springer.<\/p>\n<p>Giacomucci, S., &amp; Marquit, J. (2020). The effectiveness of trauma-focused psychodrama in the treatment of PTSD in inpatient substance abuse treatment. Frontiers in Psychology, 11, 896.<\/p>\n<p>Giacomucci, S., Marquit, J., Briggs, H., &amp; Gupta, R. (2025). Psychodrama\u2019s effects on PTSD, depression, anxiety, traumatic grief, prolonged grief disorder, and spontaneity: A mixed methods study in inpatient addiction treatment. The Arts in Psychotherapy, 93, 102293.<\/p>\n<p>Giacomucci, S., Marquit, J., Gupta, R., &amp; Briggs, H. (2026). Spontaneity\u2019s relationship to PTSD, depression, anxiety, and traumatic grief: An analysis of psychodrama\u2019s curative agent. The Arts in Psychotherapy, 97, 102407.<\/p>\n<p>Ian\u00ec, F. (2019). Embodied memories: Reviewing the role of the body in memory processes. Psychonomic Bulletin &amp; Review, 26, 1747\u20131766.<\/p>\n<p>Lim, M., Carollo, A., Bizzego, A., Chen, S. H. A., &amp; Esposito, G. (2024). Decreased activation in left prefrontal cortex during role-play: An fNIRS study of the psychodrama sociocognitive model. The Arts in Psychotherapy, 87, 102098.<\/p>\n<p>Wang, Y., Peng, K., Zhang, Y., Yao, Y., Zhang, Z., Zhao, F., &amp; Zheng, M. (2025). Neural mechanisms of role reversal in improvisational music psychodrama: An fNIRS hyperscanning study. Brain Sciences, 15(11), 1235.<\/p>\n<p>Wang, Y., Zhang, Y., Jiang, Y., Yao, Y., Zhao, F., Zhang, Z., &amp; Zheng, M. (2026). Neural mechanisms during role-playing in music psychodrama: An fNIRS hyperscanning study. Frontiers in Psychology, 17, 1712411.<\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>PSIHODR\u0100MA 21. GADSIMT\u0100. KO R\u0100DA P\u0112T\u012aJUMI? #02 Psihodr\u0101ma un neirozin\u0101tne Kad dom\u0101\u0161ana k\u013c\u016bst par darb\u012bbu Psihoterapij\u0101 m\u0113s bie\u017ei run\u0101jam par pieredzi. St\u0101st\u0101m par notiku\u0161o, m\u0113\u0123in\u0101m to saprast, atrodam v\u0101rdus sav\u0101m izj\u016bt\u0101m un mekl\u0113jam jaunus skatpunktus.\u00a0Psihodr\u0101ma sper v\u0113l vienu soli \u2013 pieredze tiek p\u0101rv\u0113rsta darb\u012bb\u0101.\u00a0Cilv\u0113ks ne tikai st\u0101sta par noz\u012bm\u012bgu sarunu, bet var taj\u0101 atgriezties uz [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":4930,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"ocean_front_end_style_editor":"no","ocean_post_layout":"","ocean_both_sidebars_style":"","ocean_both_sidebars_content_width":0,"ocean_both_sidebars_sidebars_width":0,"ocean_sidebar":"0","ocean_second_sidebar":"0","ocean_disable_margins":"enable","ocean_add_body_class":"","ocean_shortcode_before_top_bar":"","ocean_shortcode_after_top_bar":"","ocean_shortcode_before_header":"","ocean_shortcode_after_header":"","ocean_has_shortcode":"","ocean_shortcode_after_title":"","ocean_shortcode_before_footer_widgets":"","ocean_shortcode_after_footer_widgets":"","ocean_shortcode_before_footer_bottom":"","ocean_shortcode_after_footer_bottom":"","ocean_display_top_bar":"default","ocean_display_header":"default","ocean_header_style":"","ocean_center_header_left_menu":"0","ocean_custom_header_template":"0","ocean_custom_logo":0,"ocean_custom_retina_logo":0,"ocean_custom_logo_max_width":0,"ocean_custom_logo_tablet_max_width":0,"ocean_custom_logo_mobile_max_width":0,"ocean_custom_logo_max_height":0,"ocean_custom_logo_tablet_max_height":0,"ocean_custom_logo_mobile_max_height":0,"ocean_header_custom_menu":"0","ocean_menu_typo_font_family":"0","ocean_menu_typo_font_subset":"","ocean_menu_typo_font_size":0,"ocean_menu_typo_font_size_tablet":0,"ocean_menu_typo_font_size_mobile":0,"ocean_menu_typo_font_size_unit":"px","ocean_menu_typo_font_weight":"","ocean_menu_typo_font_weight_tablet":"","ocean_menu_typo_font_weight_mobile":"","ocean_menu_typo_transform":"","ocean_menu_typo_transform_tablet":"","ocean_menu_typo_transform_mobile":"","ocean_menu_typo_line_height":0,"ocean_menu_typo_line_height_tablet":0,"ocean_menu_typo_line_height_mobile":0,"ocean_menu_typo_line_height_unit":"","ocean_menu_typo_spacing":0,"ocean_menu_typo_spacing_tablet":0,"ocean_menu_typo_spacing_mobile":0,"ocean_menu_typo_spacing_unit":"","ocean_menu_link_color":"","ocean_menu_link_color_hover":"","ocean_menu_link_color_active":"","ocean_menu_link_background":"","ocean_menu_link_hover_background":"","ocean_menu_link_active_background":"","ocean_menu_social_links_bg":"","ocean_menu_social_hover_links_bg":"","ocean_menu_social_links_color":"","ocean_menu_social_hover_links_color":"","ocean_disable_title":"default","ocean_disable_heading":"default","ocean_post_title":"","ocean_post_subheading":"","ocean_post_title_style":"","ocean_post_title_background_color":"","ocean_post_title_background":0,"ocean_post_title_bg_image_position":"","ocean_post_title_bg_image_attachment":"","ocean_post_title_bg_image_repeat":"","ocean_post_title_bg_image_size":"","ocean_post_title_height":0,"ocean_post_title_bg_overlay":0.5,"ocean_post_title_bg_overlay_color":"","ocean_disable_breadcrumbs":"default","ocean_breadcrumbs_color":"","ocean_breadcrumbs_separator_color":"","ocean_breadcrumbs_links_color":"","ocean_breadcrumbs_links_hover_color":"","ocean_display_footer_widgets":"default","ocean_display_footer_bottom":"default","ocean_custom_footer_template":"0","ocean_post_oembed":"","ocean_post_self_hosted_media":"","ocean_post_video_embed":"","ocean_link_format":"","ocean_link_format_target":"self","ocean_quote_format":"","ocean_quote_format_link":"post","ocean_gallery_link_images":"on","ocean_gallery_id":[],"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-4929","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-uncategorized","entry","has-media","owp-thumbs-layout-horizontal","owp-btn-normal","owp-tabs-layout-horizontal","has-no-thumbnails","circle-sale"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/4929","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=4929"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/4929\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":4952,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/4929\/revisions\/4952"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media\/4930"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=4929"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=4929"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/psihodrama.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=4929"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}